Интарс Бусулис - Uz Mājām

Kad zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam pieskarsies
Tevī kas notrīsēsKad zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam pieskarsies
Tevī kas notrīsēs
Atminies, kas gaida tevi tur
Lūk, pilsētiņa, kur gāji skolā
Lūk, baznīciņa, kurā laulājies
Tu gribēji aizmirst un dzīvot tik nost
Bet reizēm ilgojies savos sapņos
Un reizēm mēdz savā miegā raudāt
Tu reizēm ilgojies savos sapņos
Tu negribi teikt, ka mēdz miegā raudāt
Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi
Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu
Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies
Kaut kas tevi turpu slepus vilinās
Kaut kas tevi turpu aicinās
Bet zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam piskarsies
Tevī kas notrīsēs
Tu teiksi — tas jau tīrais niks
Tu teiksi — tur jau nav ko skumt
Tu sev teiksi — saņemies
Tu teiksi — tas jau tīrais nieks
Tālos tu ļaudīs, kad klīdīsi, dziedāsi
Runāsi, dusmosies, priecāsies svešumā tu
Kaut kas tevī pašā dziļi iedursies
Kaut kas tevi turpu slepus vilinās
Kaut kas tevi turpu aicinās
Un zemei, kad tavai, kad pieskarsies
Kad riteņi asfaltam pieskarsies
Kad lidostas asfaltam pieskarsies
Tevī kas notrīsēs